Stimulējošas vides nozīme valodas attīstībā

Kāda ir stimulējošas vides nozīme bērna valodas attīstībā? Kā veidot tādu vidi, kurā bērna valodas attīstība tiek sekmēta?

Pirmkārt, svarīgi, ka bērnam ir emocionāli siltas, uzticēšanās pilnas attiecības ar savu vecāku vai aprūpētāju. Bērna sarunas partnerim jābūt atsaucīgam un ieinteresētam. Ja bērns redzēs, ka viņā klausās, viņā būs vēlme lietot valodu. Ja bērns apzināsies, ka kaut ko sakot, ir iespējams ietekmēt citas personas uzvedību, būs motivācija lietot valodu.

Otrkārt, svarīgs stimulējošās vides aspekts ir vismaz viena persona, kas demonstrē valodas paraugu. Sākumā lietojot vienkāršāku valodu, un pakāpeniski padarot izteikumus sarežģītākus, bērna valodai attīstoties. Aprūpētājam jācenšas komunicēt vienu pakāpi sarežģītāk kā bērns. Piemēram, ja bērns lieto viena vārda izteikumus, vecāks papildina izteikumu ar vēl vienu vārdu. Bērni cenšas atdarināt pieaugušos un mācās no piemēra.

Treškārt, svarīgs stimulējošas vides aspekts ir iespēja sazināties, nodrošinot vajadzību un iespējas izteikties. Tā var būt darbību, notikumu, apkārt esošā komentēšana, vajadzību paušana, intereses par pasauli veidošana, uzmanības vēršana uz apkārt notiekošo.

Lai būtu iemesls lietot valodu, videi ir jābūt tādai, kurā bērns priecājas par mijiedarbību ar citiem, dzird pareizu valodas paraugu, ir radīta nepieciešamība sazināties, bērns tiek stimulēts lietot valodu, vēršot viņa uzmanību uz apkārtējo vidi, sevi, citiem. Šādas mijiedarbības laikā ir iespējams sekmēt valodas apguvi.