Runas un valodas attīstību ietekmējošie faktori

Runas un valodas attīstība ir daudzpusīgs process, ko ietekmē dažādi faktori. Agrīnas komunikācijas prasmes, attīstīta dzirde, kognitīvās prasmes, sociālā mijiedarbība, motorās prasmes un vides faktori – tie visi ietekmē runas un valodas apguvi un attīstību. Labāka izpratne par katru no šiem faktoriem, var palīdzēt vecākiem, aprūpētājiem un pedagogiem izveidot labvēlīgu vidi, kas veicina optimālu runas un valodas attīstību.

Agrīnas komunikācijas prasmes

Pirms bērns sāk lietot vārdus, nepieciešams apgūt vairākas svarīgas prasmes:

• Pirms valodas jeb prelingvistiskās prasmes – Pirms bērni sāk lietot vārdus, svarīgi attīstīt noteiktas prasmes. Tās ir: acu kontakta veidošana, lalināšana, pļāpāšana, skaņu atdarināšana, žestu lietošana. Iesaistoties prelingvistiskajā uzvedībā, bērni mācās sazināties un mijiedarboties ar saviem aprūpētājiem.
• Kopīga uzmanība. Tā ir spēja koncentrēties uz objektu vai darbību kopā ar citu personu. Šī prasme valodas attīstībā ir būtiska, jo tā ļauj bērniem dalīties pieredzē, sekot norādēm un saprast citu cilvēku nodomus. Kopīgu uzmanību var veicināt, piemēram, spēlējoties, lasot grāmatas un norādot uz objektu, kopā vēršot uzmanību.
• Lomu maiņa – klausītājs, runātājs. Spēja saprast, ka sarunas laikā tiek ieņemtas noteiktas lomas, palīdz attīstīt saziņas prasmes. Apgūstot lomu maiņu, bērnos attīstās spēja klausīties, gaidīt savu kārtu un atbilstoši reaģēt. Piemērs, kā šo prasmi agrīni attīstīt: vecāks aizklāj savu seju, tad to dara bērns. Tās ir visas aktivitātes kur maināties lomā – tagad es, tagad tu. Vecāks saka skaņu vai zilbi, bērns atkārto.

Attīstīta dzirde ir ārkārtīgi svarīga normālai runas un valodas attīstībai. Bērni ar normālu dzirdi uztver apkārtējās vides skaņas, dzird valodu sev apkārt un no tā mācās. Bērniem ar dzirdes traucējumiem, atkarībā no dzirdes traucējumu pakāpes, var nākties saskarties ar grūtībām runātās valodas apguvē, un viņiem var būt nepieciešamas dzirdes traucējumu kompensējošās iekārtas, piemēram, dzirdes aparāti vai kohleārie implanti.

Arī kognitīvās spējas ir būtiskas runas un valodas attīstībā. Pāris no tām ir: uzmanība un atmiņa. Spēja noturēt uzmanību un paturēt informāciju atmiņā ļauj bērniem koncentrēties uz noteikto stimulu, apstrādāt to un saglabāt turpmākai lietošanai. Šīs prasmes ir ļoti svarīgas, gan lai sekotu instrukcijām, izprastu otra teikto un iegūtu jaunas zināšanas, paplašinātu vārdu krājumu.

Valodu lielā mērā izmantojam saziņai un attiecību veidošanai. Bērni apgūst valodu, sazinoties ar vecākiem, brāļiem un māsām, vienaudžiem un citiem aprūpētājiem. Pozitīva un atbalstoša sociālā vide veicina valodas attīstību.

Kā lielās, tā smalkās motorās prasmes ir saistītas ar runas un valodas attīstību. Skaidrai un saprotamai izrunai nepieciešama runas veidošanā iesaistīto muskuļu saskaņota darbība un kontrole. Smalkajām motoriskajām prasmēm, piemēram, roku un acu koordinācijai un pirkstu veiklībai, ir nozīme arī tādās aktivitātēs kā rakstīšana, zīmēšana.

Vide būtiski ietekmē runas un valodas attīstību. Ja bērns aug vidē, kurā bagātīgi tiek lietota valoda, kurā bērns dzird daudzveidīgu vārdu krājumu, kur tiek lasītas grāmatas, kur ir interaktīvas sarunas, valodas attīstība tiek sekmēta. Un otrādi, stimulācijas trūkums vai nepietiekama mijiedarbība var kavēt valodas attīstību.

Runas un valodas attīstībā ir secīgi posmi, kur apgūstot vienu prasmi, iespējams virzīties tālāk. Lielākoties noteiktā vecuma diapazonā bērni apgūst noteiktas prasmes. Tomēr dažiem bērniem var rasties grūtības un kāda no prasmēm neattīstīties noteiktajā laikā. Lai efektīvi risinātu grūtības, kas saistītas ar runas un valodas apguvi, svarīgi laicīgi atpazīt traucējumus un vērsties pie speciālistiem pēc palīdzības.