Kas ir stostīšanās

Mēs visi piedzīvojam brīžus, kad nespējam runāt plūstoši, kad savā izteikumā iekļaujam, piemēram, "ē" vai "mmm", vai atkārtojam vārdu vairāk kā vienu reizi. Tās ir neplūstošas runas izpausmes. Cilvēkiem, kuri stostās, var būt vairāk un dažāda veida neplūstošas runas izpausmju. Piemēram, var tikt atkārtotas vārda daļas (atkārtojumi), atsevišķas skaņas tikt izstieptas (pagarinājumi) vai vārda izrunas laikā rodas bloks (bloki). Stostīšanās nav tikai neplūstošas runas izpausmju klātesamība runas laikā. Tā var ietvert arī sasprindzinājumu un negatīvas sajūtas runājot. Tas var ietekmēt saskarsmi ar apkārtējiem. Var parādīties vēlme slēpt stostīšanos un izvairīties runā iekļaut noteiktus vārdus. Tāpat var būt vēlme izvairīties no noteiktām situācijām, piemēram, runāt pa telefonu, ja tas pastiprina stostīšanos. Stostīšanās var būt mainīga. Var būt brīži, kad runa ir plūstošāka un brīži, kad stostīšanās ir izteiktāka. Stress var veicināt stostīšanas izpausmju pastiprināšanos. Stostīšanās parasti sākas 2 līdz 6 gadu vecumā. Daudzi bērni piedzīvo normālu pārejošu, neplūstošas runas posmu, tas parasti ilgst mazāk kā 6 mēnešus. Ja stostīšanās ir ilgāka par 6 mēnešiem, var būt nepieciešama terapija.

Kādas stostīšanās pazīmes?

• ATKĀRTOJUMI - skaņu, zilbju vai vārdu atkārtojumi.  "Es gri-gri-gribu dzert". "Cik-cik-cik ir pulkstenis?"
• SKAŅU PAGARINĀJUMI - "Viņai ir brūni mmmmmati.”
• PAGARINĀJUMS / BLOKS BEZ SKAŅAS - "Man ir cepumi un (pauze) tēja!”
• IZMAIŅAS UZVEDĪBĀ - Māšana ar galvu vai acu mirkšķināšana. Cilvēki, kuri stostās, dažkārt izmanto šādu uzvedību, lai mazinātu vai izvairītos no stostīšanās.
• JŪTAS UN ATTIEKSME - Piemēram, satraukums vai spriedze, steigas sajūta, kas var pastiprināt stostīšanos.

Kad vērsties pie audiologopēda/logopēda?

Agrīna palīdzība var samazināt iespēju, ka bērns turpinās stostīties. Sazinieties ar audiologopēdu vai logopēdu, ja:

• Bērns stostās 6 mēnešus vai ilgāk;
• Bērna stostīšanās pastiprinās;
• Kad bērns runā, varat novērot saspringumu;
• Bērns izvairās runāt vai saka, ka runāt ir pārāk grūti;
• Kādam citam ģimenes loceklim ir bijusi stostīšanās.

Audiologopēds/logopēds pievērsīs uzmanību, neplūstošas runas izpausmju veidiem (tipiski un raksturīgi stostīšanās gadījumā), stostīšanās raksturīgo izpausmju biežumam runā, kā bērns uzvedas, kad stostās – vai uztraucas, kļūst neapmierināts, kā un vai bērns mēģina "labot" savu runu – vai sāk no jauna vai pārtrauc runāt. Speciālists jautās, vai jūsu bērna stostīšanās ietekmē saskarsmi ar citiem, vai stostīšanās apgrūtina dalību ikdienas aktivitātēs, pārbaudīs arī bērna runu un valodu, kā bērns izrunā skaņas, kā saprot citu teikto un kā lieto valodu, lai izteiktu savas domas.