Skaņas viļņi iekļūst ārējā ausī un virzās pa kanālu, ko sauc par ārējo auss eju. Tā ved uz bungplēvīti.
Bungplēvīte vibrē no ienākošajiem skaņas viļņiem un pārvada šīs vibrācijas uz trīs sīkiem kauliņiem vidusausī. Šos kaulus sauc par āmuriņu, laktiņu un kāpslīti.
Vidusauss kauliņu ķēde pastiprina skaņas vibrācijas un pārvada tās uz gliemezi. Tā ir struktūra iekšējā ausī, kas piepildīta ar šķidrumu. Tam cauri stiepjas elastīga starpsiena, ko sauc par bazilāro membrānu. Uz tās atrodas galvenās dzirdes struktūras.
Vibrāciju rezultātā gliemeža iekšpusē veidojas vilnis. Matu šūnas — sensorās šūnas, kas atrodas uz bazilārās membrānas — viļņa ietekmē tiek iekustinātas.
Matu šūnām pārvietojoties uz augšu un uz leju, mikroskopiski matiem līdzīgi izvirzījumi (pazīstami kā stereocilijas), kas atrodas virs matu šūnām, atduras pret pārklājošo membrānu un saliecas. To galos atrodas kanāli, kas liekšanās rezultātā tiek atvērti, un šūnās ieplūst ķīmiskās vielas, radot elektrisku signālu.
Dzirdes nervs nogādā šo elektrisko signālu uz smadzenēm, kur rodas dzirdes pieredze.
